LAT
Pienāca laiks, kas visiem vēl ilgi paliks atmiņā- COVID 19. Pavadot pāris mēnešus ieslēgtai dzīvoklī(kur tikai vienu stundu dienā bija atļauts iziet uz ielas), es pieņēmu lēmumu atgriezties Latvijā. Ritēja otrais gads Latvijā. Piedzīvoju pāris vilšanās darba tirgū un nolēmu, ka vēlos strādāt sev, bet ko? Sākumā doma bija gatavot Creps, bet tā kā tās daudziem atgādina parastas plānās pankūkas un tādas Latvijā ir nopērkamas diezgan daudzās vietās, tad atcerējos mazās pankūkas Londonas tirgū...bet tā bija tikai lieta, ko es redzēju un ēdu, kā tās gatavot man nebija ne jausmas.
Par mani
Sveiki :)
Esmu Laura un 2022.gada vasarā uzsāku savu Lauras Pankūknīcas piedzīvojumu mazo biznesu darbībā- izbraukumu tirdzniecība, izbraukumi uz privātiem pasākumiem...tālāk mazliet pastāstīšu par to, kā es līdz šim nonācu.
Jau kopš bērnības atceros sevi stāvam pie gāzes plīts un cepam pankūkas, laikam jau tāpēc, ka man bija visvairāk pacietības tik ilgi cept un cept, un šķīvis kā bija tukšs tā palika. Nezinu kā tas bija Jūsu mājās, bet mūsu -situācija bija tāda, kā tiek izcepta pankūka tā kāds to nekavējoties apēd, uz izcepto pankūku šķīvja pankūkas vairumā netika redzētas. Kad beidzu pamatskolu, uzreiz zināju uz kuru skolu došos tālāk mācīties. Protams, ka tā bija Saldus Profesionālā vidusskola(tajā laikā), kura piedāvāja apgūt pavāra un Lauku pansiju un mazo viesnīcu vadītāju iemaņas. Mācoties par pavāru jutu, ka daru to, kas man patīk. Nākošajā dienā pēc Profesionālās skolas izlaiduma, iesēdos autobusā un devos uz Vāciju. 3 gadu laikā ieguvu tur valodas zināšanas un labu praksi virtuvē. Atgriezos Latvijā, bet pienāca krīzes gadi, zaudēju darbu. Uz izsūtītajiem CV neviens neatbildēja un izdzīvot kļuva grūti, tika pieņemts lēmums, ka jādodas uz Angliju. Londona bija manas mājas nākošos 10 gadus. Pēdējos 6 gadus Londonā nostrādāju kompānijā ,,Let'o,, Caffe , tā bija, kā brokastu vieta un tur bija jāgatavo Creps(lielās plānās pankūkas), kā arī raugu, biezpiena, bez glutēna pankūkas. Šī darba vieta no jauna man atgādināja, cik ļoti man patīk cept pankūkas. Dzīvojot Londonā man brīvajās dienās patika apmeklēt Camden Market( https://www.lonelyplanet.com/england/london/hampstead-and-north-london/attractions/camden-market/a/poi-sig/1093013/1319409 ). Man vienmēr ir patikusi tirgus atmosfēra, ielu tirdzniecības veids, tas satuvina cilvēkus un tā ir iespēja redzēt, aptaustīt, sasmaržot, kā arī nodegustēt lietas uz vietas. Šī tirgus apmeklējums man vienmēr beidzās pie Mini pancake(Mazo pankūku) stenda, kur vienmēr bija rinda, klienti pacietīgi stāvēja garajā rindā un vēroja, kā top viņu mazās, mīlīgās pankūkas, kas izkūst uz mēles.
Poffertjes - svētku cienasts Nīderlandē, kas ir populārs gan vasaras festivālos, gan Ziemassvētku tirdziņos. Galvenokārt ziemas sezonā pagaidu stendi, kas pārdod poffertjes, ir diezgan populāri un pārdod porcijas, kurās ir viens vai divi desmiti. Parasti pavārs tos sagatavo svaigus klientam.
Iegādājos pannu un sākās grūtākais - pankūku mīklu meklēšana, varētu likties, ka tas ir pavisam vienkārši paprasi mātei Google un recepte rokā, bet patiesībā tā tas nav un man bija mērķis kādas es tās vēlos- mazas, gaisīgas, labi uzpūtušās. Visām internetā atrodamām mīklām bija kaut kāda vaina -jēla piegarša, nepūšas, nerūgst utt. Meklējumi ilga pus gadu līdz nonācu pie produkta, ko pasniedzu šobrīd (manai ģimenei bija pus gadu jāēd ne tik izdevušās pankūkas un diezgan bieži, līdz kādu dienu māsas mazais četrgadnieks sūdzējās bērnudārzā, ka esot visu laiku pie Lauras jāēd pankūkas :D ). Nīderlandes Poffertjes ir gatavotas uz raugu mīklas bāzes, man šī mīkla negāja pie sirds un neizdevās. Raugs ir cimperlīgs un citreiz var neuzrūgt vai pārrūgt, vajadzēja atrast mīklu, kas vienmēr izdotos. Tā nu galu galā ir tapušas īstas latviešu mini pankūkas, jo mīkla ir uz kefīra bāzes un kefīrs, man šķiet, ir diezgan populārs Latvijā.
Savukārt mazās sāļās pankūkas radās brīdī, kad visi mani radi bija notiesājuši saldās pankūkas. Tad tika jautāts, vai tad nekas sāļš neesot, piegāju pie ledusskapja un kā reiz bija desa un siers. Sāļās pankūkas gatavas.
2022 gada vasarā tuvojās ,, Māju Kafejnīcu dienas ,, Saldus novadā( https://www.facebook.com/MajaskafejnicasSaldusnovada/ ) un izlēmu šī ir lieliska iespēja, pirms oficiāli uzsāku ielu tirdzniecību, parādīt cilvēkiem, ka ir arī šādas pankūkas un cerēju, ka pēc cilvēku apmeklētības varēšu pieņemt lēmumu vai tiešām uzsākt to ko esmu iecerējusi. Iepriekš pieteikuši galdiņus bija kādi pieci cilvēki un 2 no tiem bija mani radinieki. Visi citi,, Māju kafejnīcu,, dalībnieki ziņoja, ka viņiem jau visas rezervācijas pilnas. Nodomāju, nu skaidrs būšu nošāvusi greizi ar savu piedāvājumu. Paldies visiem, kas apmeklēja šo pasākumu, Jūs man devāt starta signālu, ka ir jāturpina. Jo 2 dienu laikā mūsu dārza kafejnīcu apmeklēja vairāk kā 200 cilvēku. Bez manas lieliskās palīgu komandas - radiem un draugiem, es noteikti nebūtu to paveikusi. Lielākais atbalsts un labā roka ir mans vīrs- Martiņš, tieši viņš man noticēja pirmais, ka es to varu un ka tas ir jādara, bez viņa es nebūtu pat saņēmusies nopirkt pirmo pannu.
Šobrīd darbojos dažādos tirdziņos un citos publiskos pasākumos, kā arī braucu uz privātiem pasākumiem. Iet interesanti un katru reizi gūstu kādu mācību, katrā izbraukuma reizē kaut ko jaunu saprotu un apgūstu, lai nākamā reize nebūtu tik neveikla vai padarītu savu darbību raitāku. Tad kabelis sadeg- nav rezerves variants izdomāts paņemt līdzi, tad uzpūš liels vējš un telts aiziet pa gaisu - tātad par atsvariem neesmu padomājusi...gadās visādi starpgadījumi un piedzīvojumi, bet tādi liek visu laiku pilnveidoties un domāt ko tālāk, kā labāk...
Turpmākie plāni
Daži soļi ir sperti. No telts esmu pārvietojusies uz ēdināšanas furgonu, kas ļoti atvieglo darbu. Ir mazajā darbošanās laika gaitā mainījies logo. Idejas ir daudz un dažādas, tikai jādarbojās :) Dream Big :))